Vai vegāni drīkst ēst medu?

Parasti ir visai skaidrs, kādus produktus vegāni drīkst ēst un kādus nē – gaļu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktus ēst never, bet augu valsts produktus drīkst ēst droši. Tomēr nereti rodas neizpratne par tādu produktu kā medus. No vienas puses, bites arī pieder pie dzīvnieku valsts un tad pēc vegānisma definīcijas sanāk, ka medu ēst nedrīkst, tomēr tā tomēr nav daļa no gaļas industrijas un diez vai kāds vegāns šim dzīvesveidam ir pievērsies domājot par biškopības nozarē notiekošo. Kā tad īsti ir, vai īstam vegānam piedienas uzturā lietot medu, vai tomēr medus nozare nodara kaitējumu bitēm un tas nebūtu ētiski? Par to diskutē portāls credpro.kz Kazakhstan.

Ļoti daudzi vegāni medu uzturā tomēr lieto, vai nu apzināti, uzskatot, ka to drīkst, vai arī neaizdomājoties par to, ka arī tas savā ziņā ir augu izcelsmes produkts. Viens no vegānisma apakš veidiem ir bīgānisms (no angļu val. beegan), kas apzīmē cilvēkus, kas uzturā nelieto neko no dzīvnieku valsts, izņemot tieši medu. Tas tiek skaidrots ar vairākiem argumentiem. Populārākais arguments ir tāds, ka medus ievākšana bitēm nekaitē, jo bites saražo vairāk medus nekā viņām pašām vajadzīgs un paņemts tiek tikai liekais medus. Vēl daudzi vegāni, kas savu ideoloģiju saista ne vien ar cīņu pret gaļas industriju, bet arī veselīgu uzturu, uzskata, ka pārējie dzīvnieku valsts produkti ir cilvēkam nevēlami un pat kaitīgi, taču medus ir veselīgs un tas ir lielisks cukura aizvietotājs. Tāpat daudzi kukaiņus, kas ir bites, īsti neatzīst par dzīvniekiem, jo viņi tomēr nav tik attīstīti. Tāpat vegāni sit odus un spiež ērces, kā arī, jāņem vērā fakts, ka audzējot augus, pesticīdu lietošanas rezultātā iet bojā daudz lielāks skaits kukaiņu, nekā medus ievākšanas procesā.

Tātad, tas, vai medu vegāni drīkst vai nedrīkst ēst arī ir jāvērtē no vairākām pusēm. Ja cilvēks vegānismam pievērsies veselības uzlabošanas nolūkos un galvenokārt domā par savu veselību, tad medus patiešām ir vērtīgs produkts un to lietot uzturā būtu prātīgi, īpaši kā cukura aizvietotāju. Medus un citu biškopības produktu lietvedību cilvēka organismam mēs noliegt neveram. Otra jautājums ir par to, vai bites cieš no biškopības nozares? Kaut gan tiešām tiek paņemts tikai liekais medus, nevarētu teikt, ka bitēm šis process nekā nekaitē. Pirmkārt, ievācot medu tiek izjaukt bižu darba ritms, tās tiek sakaitinātas un daudzas bites šajā procesā tiek saspiestas. Otrkārt, biškopība tomēr liek iejaukties bišu dabiskajos procesos un, piemēram, bišu mātes tiek nomainītas pirms tās aiziet bojā dabīgi. Tātad, ja bites uzskatāt par pilnvērtīgiem dzīvniekiem, medus ēšana ir pielīdzināma piena produktu lietošanai uzturā. Ja bites uzskatāt par insektiem, kas tāpat neko nejūt, tas ir citādāk, taču jāņem vērā, ka ir pierādīts, cik bites patiesībā ir gudras inteliģentas un spējīgas daudz ko saprast.

Kopumā vairāk argumentu runā par sliktu medus lietošanai uzturā nekā par labu. Tas tomēr nav vegānisks produkts, jo nāk no dzīvniekiem. Protams, katram var būt savi uzskati, tomēr, pirms tam vajadzētu pārliecināties, ka jūsu uzskati nav maldīgi.